Gr¿mata ¿Antinomijas princips v¿rt¿bizgl¿t¿b¿¿ ietver autora p¿t¿jumu un atzi¿as par antinomijas principa izmanto¿anas iesp¿j¿m un robe¿¿m v¿rt¿bizgl¿t¿b¿. Antinomijas j¿dziens analiz¿ts v¿sturiskaj¿ att¿st¿b¿ dä¿d¿s kult¿r¿s, v¿rt¿bu sist¿m¿s, filozofij¿ un zin¿tn¿s (fizik¿, soci¿laj¿ psiholo¿ij¿, teolo¿ij¿ un pedago¿ij¿). P¿c autora dom¿m, komplementarit¿tes (papildin¿m¿bas) principu, kas atkl¿ts fizik¿, iesp¿jams attiecin¿t uz p¿rmai¿¿m kult¿r¿ un izgl¿t¿b¿. Izgl¿t¿bas m¿r¿us, v¿rt¿bas, eksistenci¿los jaut¿jumus un m¿c¿bu satura vien¿bas var struktur¿t antinomisku pretstatu veid¿. Skol¿ns vai students m¿c¿s ¿¿dus pretstatus saskat¿t apk¿rt¿j¿ pasaul¿ un tos analiz¿t, komplement¿ri pie¿emt abus pretstatus, sintez¿t (apvienot) vai noraid¿t vienu no pretstatiem. Antinomijas princips pal¿dz veidot izgl¿t¿bas procesu k¿ dialogu. P¿t¿jum¿ apkopota autora vair¿k nek¿ 20 gadu pieredze pedago¿iskaj¿ darb¿ ar skol¿niem, studentiem un skolot¿jiem ¿ veidojot dä¿dus m¿c¿bu un metodiskos l¿dzek¿us un lasot lekcijas vair¿k¿s Latvijas augstskol¿s. P¿t¿jums atspogu¿ots ar¿ autora mäistra darb¿ ¿Antinomijas principa iesp¿jas un robe¿as v¿rt¿bizgl¿t¿b¿¿ (2006).