Vis¿ cilv¿ces att¿st¿bas v¿stur¿ arhitekt¿ra ir iev¿rojami main¿jusies, katr¿ period¿ sniedzot arvien jaunus, inovat¿vus risin¿jumus, v¿sturisk¿s pieejas novirzot otraj¿ pl¿n¿. Jo laikmet¿g¿ka un tehniski inovat¿v¿ka k¿¿st arhitekt¿ra, jo liel¿ku kontrastu t¿ veido ar v¿sturisko arhitekt¿ru. Sabiedr¿ba s¿kusi jaun¿ kvalit¿t¿ apzin¿ties kult¿rv¿sturisk¿ mantojuma noz¿m¿bu, aktualiz¿jot v¿sturisk¿s un m¿sdienu arhitekt¿ras koeksistences harmoniskas l¿dz¿spast¿v¿¿anas jaut¿jumu. Tas nosaka nepiecie¿am¿bu p¿c noteiktas strat¿¿ijas, projekt¿jot kult¿rv¿sturisk¿ mantojuma kontekst¿. P¿t¿jum¿ izp¿t¿ti normat¿vie akti, kas nosaka darb¿bu v¿sturisk¿s apb¿ves kontekst¿ p¿d¿j¿s desmitgad¿s, apl¿koti dä¿du speci¿listu viedok¿i par konkr¿to t¿mu. Darba gait¿ veikta vair¿ku Eiropas m¿sdienu arhitekt¿ras piem¿ru, kas projekt¿ti kult¿rv¿sturisk¿ mantojuma kontekst¿, anal¿ze, detaliz¿t¿k apl¿kojot tie¿i Vecr¿gu. P¿t¿jums sniedz rekomend¿jo¿us visp¿r¿jus nor¿d¿jumus, k¿ veicin¿t m¿sdienu arhitekt¿ras veiksm¿gu integr¿ciju v¿sturiskaj¿ apb¿v¿. Praktiski lietojams kä pali¿gmateriäls arhitektiem, restaur¿t¿jiem, k¿ ar¿ v¿sturisko pieminek¿u aizsardz¿bas darbiniekiem un projektu pas¿t¿t¿jiem.