Pj¿rs Ado (1922 ¿ 2010) ir m¿sdienu fran¿u filosofs un intelektu¿ls v¿sturnieks. Darb¿ ar ant¿kajiem tekstiem filosofs atduras pret to savdab¿bu un nesistem¿tiskumu, kas vi¿u aizved l¿dz p¿rdom¿m par filosofiju, kas ir nevis teorija vai abstrakta sist¿ma, bet gan uz progresu v¿rsta eksistenci¿la pieredze jeb dz¿vesm¿ksla. Ado interes¿ filozofija, k¿ savas individu¿l¿s dz¿ves konversija, no viedok¿a izmai¿as l¿dz pat piln¿gai sevis, pasaules un savas kl¿tb¿tnes pasaul¿ redz¿juma transform¿cijai. ¿¿ virz¿ba ir v¿rsta no Es, kas ir nepamatotu bai¿u, rai¿u un kaisl¿bu nom¿kts, uz transcendent¿lo Es, kas ir sp¿j¿gs ¿pacelties p¿ri¿ un ieraudz¿t sevi k¿ vienota un harmoniska Visuma sast¿vdäu, kur¿ viss notieko¿ais ir vien pasaules likumsakar¿bas. Täu ¿¿da personas izmai¿a var b¿t vien¿gi apzin¿tas un m¿r¿tiec¿gas piep¿les rezult¿ts un ¿¿ piep¿le ir gar¿gie vingrin¿jumi. Tas ir darbs ar sevi, kura demonstr¿cijai filosofs izmanto ant¿k¿s pasaules pied¿v¿t¿s filosofisk¿s tehnikas. ¿¿s tehnikas ir k¿ cilv¿cisk¿s labb¿t¿bas eksperimentu laboratorijas rezult¿ti, kurus m¿sdienu cilv¿ks var iesavin¿t savas dz¿ves pilnveido¿anas projekt¿.